- fugiens
fugiēns, entis, PAdi. (v. fugio), I) adi. mit Genet. = fliehend, scheu vor usw., laboris, Caes. b. c. 1, 69, 3: doloris, Lact. 3, 8, 13: solitudinis (Ggstz. appetens communionis ac societatis), Lact. 6, 10, 18. – II) subst. = φεύγων, der Beklagte (klass. reus), Cod. Iust. 2, 59, 2.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.