- insonabiliter
īnsonābiliter, Adv. (in u. sonabilis), lautlos, ohne ein hörbares Wort zu sprechen, Augustin. epist. 147, 37.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.
īnsonābiliter, Adv. (in u. sonabilis), lautlos, ohne ein hörbares Wort zu sprechen, Augustin. epist. 147, 37.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.