- obauditus
obaudītus, Abl. ū, m. (obaudio), das Hinhören, auris, Itala Iob 42, 5 (bei Augustin. de civ. dei 22, 29, 3. p. 627, 9 D.2).
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.
obaudītus, Abl. ū, m. (obaudio), das Hinhören, auris, Itala Iob 42, 5 (bei Augustin. de civ. dei 22, 29, 3. p. 627, 9 D.2).
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.