- obsonatus
obsōnātus (opsōnātus), ūs, m. (obsono), der Einkauf für die Küche, Plaut. Men. 277 u. 288; truc. 740.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.
obsōnātus (opsōnātus), ūs, m. (obsono), der Einkauf für die Küche, Plaut. Men. 277 u. 288; truc. 740.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.