- boniloquus
boniloquus, a, um (bonus u. loquor). schön (schmeichlerisch) redend, Ps. Augustin, serm. 244, 3.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.
boniloquus, a, um (bonus u. loquor). schön (schmeichlerisch) redend, Ps. Augustin, serm. 244, 3.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.